Svarīgi posmi naglu vēsturē

2016. gadā Dānijā, Borgringas cietoksnī, tika atrastas aptuveni tūkstoš gadu vecas instrumentu kastes atliekas. Pēc arheologu domām, koka kastē bija glabājušies dažādi darbarīki, tostarp urbis caurumu urbšanai kokā, knaibles un vairākas naglas.

Kas šo atradumu padara tik īpašu?

Vikingu laikmeta darbarīku atradumi ir nozīmīgs atklājums, jo īpaši tāpēc, ka šoreiz tie tika atrasti kā vienots komplekts. Senajā Skandināvijā seni instrumenti ir atrasti arī iepriekš, piemēram, purvos, kur tos atstāja kā upurus dieviem. Taču izrakumos šādi atradumi ir reti pavisam praktiska iemesla dēļ – dzelzs bija ļoti vērtīga, un, ja no dzelzs izgatavots priekšmets kāda iemesla dēļ vairs netika izmantots, to parasti pārkausēja, lai materiāls neietu zudumā un iegūtu jaunu pielietojumu.

Visticamāk, arī šo darbarīku īpašnieks negrasījās savus piederumus saglabāt nākotnes arheoloģiskajiem izrakumiem. Pierādījumi drīzāk liecina par to, ka satrunējuši koka vārti vienkārši sabruka, un pēc tam pie instrumentiem vairs nebija iespējams piekļūt.

Līdzās smalkākiem darbarīkiem šajā stāstā pieminētas arī naglas – vieni no pirmajiem metāla priekšmetiem, ko izgatavojusi cilvēka roka. Tomēr līdz mums tik ierastajai formai un plašajai izplatībai naglām bija jānoiet garš ceļš vairāku gadsimtu garumā. Kāda ir to vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām? Apskatīsim dažus svarīgākos posmus.

Amatnieku roku darbs

Lai gan naglu izmantošana aizsākās jau seno ēģiptiešu un šumeru laikos, kad tika lietotas vara un bronzas naglas, un vēlāk izplatījās arvien plašāk, to pieejamību gadsimtiem ilgi ierobežoja viens fakts – naglas bija jākaļ ar rokām.

Par naglu augsto vērtību stāsta arī tautā saglabājušies nostāsti. Plaši izplatīts ir apgalvojums, ka Ziemeļamerikā tika nodedzinātas veselas mājas, lai savāktu to būvniecībā izmantotās naglas. Tāpat mēdz teikt, ka dzelzs naglas abpus okeānam reizēm kalpojušas arī kā norēķinu līdzeklis.

Būtiskākas pārmaiņas ienesa 16. gadsimtā ieviestā velmētava, ar kuras palīdzību kļuva vieglāk ražot naglas lielākā apjomā. Metālu sagrieza vienāda platuma sloksnēs, ko kalēji izmantoja naglu izgatavošanai. Kalta tika tikai naglas smaile un galviņa. Tiek uzskatīts, ka pirmā velmētava radusies mūsdienu Beļģijas teritorijā, savukārt Anglijā šis izgudrojums precīzi datēts ar 1590. gadu.

Naglu griešana

18. un 19. gadsimtā sekoja vēl lielāks lēciens, kad sāka ražot tā dēvētās grieztās kaltās naglas, ko izgrieza no vienāda biezuma tērauda loksnes vai plātnes. Pēc izgriešanas naglai izveidoja galviņu un, ja nepieciešams, galu padarīja asāku.

 

Iekārtu naglu griešanai 18. gadsimta sākumā izstrādāja zviedru inženieris un izgudrotājs Kristofers Polhems, bet plašāku izplatību līdzīga tehnoloģija ieguva gadsimta beigās. 1795. gadā Džeikobs Perkinss saņēma patentu savai izstrādātajai ierīcei un Masačūsetsā nodibināja naglu fabriku. Savukārt Džozefs Daiers, kurš no tās pašas pavalsts Bostonas devās uz Angliju, šo pašu nozari attīstīja Birmingemā.

Stiepļu naglas

18. gadsimta otrajā pusē sākās tērauda stieples naglu ražošana, kas līdz pat šodienai ir kļuvusi par standartu. Ražošanas process kļuva arvien automatizētāks un vienkāršāks, tāpēc naglu cena samazinājās un tās kļuva plaši pieejamas. Līdz 1913. gadam stiepļu naglas veidoja aptuveni 90 procentus no kopējā apjoma, un to dominance joprojām nav zudusi. Savukārt kaltajām naglām saglabājusies nišas loma, piemēram, vēsturiski precīzā vecu ēku rekonstrukcijā.

Ruļļu naglas, līstu naglas, betona naglas un citas nepieciešamās naglas atradīsiet www.toolnest.lv.