Kas jāzina par smilšpapīru?

Lielākā daļa no mums ir uzauguši ar pārliecību, ka šīs raupjās, bieži vien dzeltenīgās loksnes, ko izmanto celtnieki un apdares meistari, sauc par smilšpapīru. Patiesībā tam ir vairāki nosaukumi, piemēram, slīppapīrs, slīpēšanas tīkls, slīpēšanas disks, šķiedras slīpēšanas disks un citi. Lai gan daži no tiem pēc papīra nemaz neizskatās, pēc funkcijas tie pieder vienai un tai pašai grupai – to uzdevums ir padarīt virsmas gludākas. Smilšpapīru (šo nosaukumu šeit un turpmāk lietosim kā vispārīgu apzīmējumu) un tā tuvākos radiniekus var izmantot gan slīpēšanai ar rokām, gan darbā ar elektroinstrumentiem. Taču ir daži būtiski pamati, ko par smilšpapīru ir vērts zināt. Apskatīsim tos.

Kā darbojas smilšpapīrs?

Smilšpapīra darbības princips ir vienkāršs: tas nogriež materiāla virsmas šķiedras. Jo vairāk materiāla jānoņem, jo agresīvākam jābūt slīpēšanas procesam. Jāņem vērā, ka rupjāks papīrs atstāj uz virsmas dziļākas pēdas, savukārt smalkāks ir piemērots precīzākiem darbiem un gludākam gala rezultātam. Svarīgi, lai pāreja no rupjāka uz smalkāku abrazīvu būtu pakāpeniska, citādi darbs ieilgs.

Rupjums un tā blīvums

Lai gan visus slīpēšanas piederumus vieno to pielietojums, ir vēl viens būtisks aspekts, kam vienmēr jāpievērš uzmanība, – rupjums jeb abrazīvo graudu skaits uz kvadrātcollu. Mūsdienu smilšpapīram bieži vien vairs nav nekā kopīga ne ar smiltīm, ne ar papīru. Mūsdienīgi piederumi pārsvarā sastāv no auduma vai papīra pamatnes, uz kuras nostiprinātas daļiņas ar atšķirīgām slīpēšanas īpašībām, piemēram, silīcija karbīds vai alumīnija oksīds. Bet pēc kā vadīties, izvēloties slīpēšanas piederuma rupjumu?

Vispirms jāsaprot, kāds darbs jāveic. Jo gludāku virsmu vēlaties iegūt, jo smalkākam jābūt abrazīvā grauda pārklājumam. Rupjums var ievērojami atšķirties, piemēram, no 60 līdz 60 000. Ja vajag vienkārši noņemt krāsu no veciem dārza dēļiem, piemērotāks būs pēc iespējas rupjāks variants, piemēram, 60–80.

Pirms dārza dēļus pārkrāsot, koksni ieteicams vēlreiz noslīpēt ar aptuveni 100–150 rupjuma piederumu. Tas padara virsmu gludāku, bet vienlaikus atstāj nelielu tekstūru, pie kuras krāsai ir vieglāk pieķerties un noturēties. Šis rupjums (100–150) ir labs vidusceļš – šādu smilšpapīru ir vērts turēt pa rokai gandrīz jebkuram projektam.

No ikdienā lietotajiem slīpēšanas piederumiem 320 jau uzskata par īpaši smalku. Ar to var, piemēram, nogludināt dažādas cietas virsmas. Tas ir piemērots arī koka virtuves piederumu slīpēšanai. Rupjums 60–320 ir raksturīgs visizplatītākajiem slīpēšanas piederumiem. Te var uzreiz pieminēt arī daudz smalkāku gradāciju, piemēram, 60 000. Ar to var panākt īpaši asu nažu malu, kā arī šādu rupjumu izmanto dārgakmeņu un rotaslietu slīpēšanā.

Slīpēšana ar rokām vai bezvadu slīpmašīna